Pirmdiena, 2008. gada 2. jūnijs

Pēcpusdiena

Reģistrācija

19:00

Svinīgā pieņemšana

Otrdiena, 2008. gada 3. jūnijs

Norises vieta: Reval Hotel Latvija

8:00 – 10:00

Reģistrācija

10:00 – 11:00

Baltijas jūras reģiona valstu biznesa foruma atklāšana

11:00 – 11:30

Kafijas pauze

11:30 – 13:30

Plenārsēde:

Austrumi un rietumi – energoresursi Baltijas jūras valstu reģionā.

Energoapgādes pieprasījums un infrastruktūras drošība.

Galvenās tēmas:

Enerģijas drošība ir plašāks jēdziens par ilgtspēju, konkurētspēju un drošu energoapgādi. Pēdējās desmitgades laikā ir pieaugusi enerģijas atkarība no politiskām pārmaiņām, sākot ar monopola pārdali ES un enerģijas tirgus liberalizāciju šajā reģionā. Taču Baltijas jūras reģionā joprojām pastāv viens liels energoresursu piegādātājs, kurš apgādā lielu skaitu klientu. ES kontekstā tiek diskutēts par vairākiem pasākumiem: pirmkārt, trešā liberalizācijas pakete, otrkārt, energoapgādes drošība un, visbeidzot, svarīgās enerģijas infrastruktūras drošība. Vienīgais veiksmīgais risinājums ir integrēta pieeja, kurā apvienoti visi atšķirīgie enerģijas drošības aspekti. ES joprojām cieš no stratēģiskā deficīta un cenšas uzlabot tikai atsevišķus aspektus, lai gan obligāti jāīsteno vairumtirdzniecības enerģijas drošības stratēģija. Enerģijas pieprasījumam un jaunas enerģijas infrastruktūras projektiem ir ļoti svarīga loma Baltijas jūras reģiona enerģētikas nozares uzņēmējdarbībā, sevišķi jomās, kur rietumu pieprasījums atkarīgs no austrumu piedāvājumu. ES–Krievijas enerģijas dialoga ietvaros partneri šobrīd strādā pie enerģijas stratēģijām un iespējamajiem enerģijas infrastruktūras projektiem, kas ietekmēs Baltijas jūras reģiona attīstību turpmākajās desmitgadēs.

Sēdes moderators :

Kaspars Gerhards, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs

13:30 – 15:00

Pusdienas

15:00 – 17:00

Plenārsēde:

Atjaunojamie un alternatīvie energoresursi:

atjaunojamo energoresursu nākotnes perspektīvas un potenciāls reģionā.

Primāro resursu diversifikācija.

Galvenās tēmas:

Ņemot vērā jaunākās izmaiņas ES enerģijas politikā, gan Kopienas, gan valstu līmenī tiek piešķirta augsta prioritāte paplašinātas atjaunojamo energoresursu izmantošanas jautājumam.

Saskaņā ar jaunākajām ES enerģijas politikas pamatnostādnēm ir noteikts obligāts atjaunojamo energoresursu īpatsvars Eiropas energoresursu kopējā patēriņā – 20%, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam.

Integrētajā enerģijas un klimata pārmaiņu tiesību aktu paketē, ko Eiropas Komisija publicēja 2008. gada 23. janvārī, ir iekļauts jaunas direktīvas projekts par paaugstinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Jaunās direktīvas mērķis ir godīga īstenojamo pasākumu apjoma sadale starp dalībvalstīm, vienlaikus izvirzot atsevišķus mērķus katrai dalībvalstij. Tā arī palīdzēs likvidēt nevajadzīgus šķēršļus, kas ierobežo atjaunojamās enerģijas izaugsmi (piemēram, vienkāršojot jaunu atjaunojamo energoresursu projektu apstiprināšanas kārtību). Jaunā direktīva sekmēs labāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu (piemēram, izvirzot ilgtspējas standartus biodegvielai).

Jāuzsver, ka atjaunojamo energoresursu izmantošanas apjoma palielināšana ir svarīga gan no energoapgādes drošības perspektīvas, jo tā ļauj diversificēt energoresursus, gan no ilgtspējīgas attīstības perspektīvas.

Jaunā direktīva ieviestu pozitīvas pārmaiņas enerģijas ražošanas un patēriņa modeļos, kas būtu sevišķi jūtamas Baltijas reģionā, kur galvenās problēmas ir energoapgādes drošība un primāro energoresursu diversifikācija. Paaugstināta atjaunojamo energoresursu izmantošana varētu arī veicināt jaunu darba vietu izveidošanos reģionā un sekmētu reģiona vispārējo konkurētspēju.

19:00

Svinīgs koncerts un pieņemšana

Trešdiena, 2008. gada 4. jūnijs

Norises vieta: Reval Hotel Latvija

8:00 - 9:30

Plenārsēde:

Baltijas jūras reģiona nākotnes vīzija

Galvenās tēmas:

Globalizēto tirgu pasaulei ir raksturīgas gan problēmas, gan iespējas. Starptautiskas aktivitātes un brīva preču un pakalpojumu kustība starp valstīm un kontinentiem kļūst arvien nozīmīgāka. Šī tendence nozīmē, ka šobrīd ir sevišķi svarīgi īstenot viedokļu un zināšanu apmaiņu, lai attīstītu stipras ekonomiskas saites Baltijas jūras reģionā.

Starpvaldību sadarbība, lai nodrošinātu reģiona turpmāko konkurētspēju Eiropas un globālā mērogā, būs galvenā dienas kārtības tēma 7. Baltijas jūras valstu galotņu sanāksmē, kas notiks Rīgā, 4. jūnijā.

Atzīstot sadarbības nostiprināšanas un dialoga starp valdību un uzņēmumu vadītājiem lielo nozīmi Baltijas jūras reģiona turpmākās konkurētspējas nodrošināšanā, valdību vadītāji pirms šīs galotņu sanāksmes atklāšanas tiek aicināti piedalīties Baltijas Jūras reģiona biznesa forumā, sniedzot savu redzējumu par reģiona iespējamo attīstību ES komisāriem un uzņēmumu pārstāvjiem.

Galvenie diskusiju jautājumi būs Baltijas jūras reģiona raksturīgās īpašības un tā konkurētspēja mūsdienās, galvenās priekšrocības un draudi, turpmākās sadarbības iespējas enerģētikas, finanšu un transporta nozarēs, Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) loma ekonomisko saišu nostiprināšanā reģionā un nepieciešamie uzlabojumi.

Aicinātie eksperti:

Premjerministri, kas piedalās 7. Baltijas jūras reģiona galotņu sanāksmē

9:30 - 10:00

Kafijas pauze

10:00 – 12:00

Plenārsēde:

Globālais finanšu tirgus – nākotnes izaicinājumi un perspektīvas Baltijas jūras reģionā.

Galvenās tēmas:

Globālā finanšu tirgus problēmas, sekas, ko izraisīja krīze ASV augsta riska (subprime) aizdevumu tirgū, un to ietekme uz Eiropas finanšu tirgiem.

Globālo finanšu kanālu nākotnes perspektīvas un iespējamās izmaiņas, kas skars bankas, korporatīvos klientus un valdības: strukturēto tirgu nākotne un to alternatīvas.

Arvien pieaugošā valsts ieguldījumu fondu loma pašreizējā globālās likviditātes un kredītsaistību vidē. Krievijas finanšu nozares faktiskā un turpmākā attīstība un globālās finanšu krīzes ietekme uz to.

Sēdes moderators:

Ilmārs Rimšēvics, Latvijas Bankas prezidents

12:00 – 13:30

Pusdienas

13:30 - 15:30

Plenārsēde:

Transports un loģistika:

Baltijas jūras reģiona (BJR) konkurētspējas nostiprināšana globālajos Eirāzijas transporta koridoros.

Galvenās tēmas:

Transports un loģistika. Esošās situācijas analīze, problēmu noteikšana un konkurētspējīgu multimodālu transporta pakalpojumu risinājumu nodrošināšana Baltijas jūras valstu reģionā.

Jūras kravas transports Baltijas jūrā salīdzinājumā ar jauniem iekšzemes transporta koridoriem: konkurence vai partnerība?

Tendences kravu transporta jomā, turpmākās kravas plūsmas un sadalījums Baltijas jūras ostās. Multimodālā kravas transporta efektivitātes paaugstināšana.

Infrastruktūras attīstība un caurlaidspējas plānošana. Tehnoloģiskā sadarbība starp dzelzceļa transportu ar atšķirīgām sliežu sistēmām un tās priekšrocības.

Reģiona jūras ostu, lidostu un kravas terminālu kopējā stratēģija un attīstības projekti. Loģistikas centru izveide un pakalpojumi ar pievienoto vērtību.

Baltijas jūras valstu konteineru kravas tirgus prognozes un attīstības tendences. Efektīvi sadarbības modeļi Āzijas un citu starpkontinentālu kravu piesaistīšanai. Baltijas reģiona valstu loma ES iekšējo un ārējo vajadzību nodrošināšanā.

Sēdes moderators:

Ainārs Šlesers, Latvijas Republikas satiksmes ministrs

15:30 – 16:00

Kafijas pauze

16:00 – 17:00

Noslēguma sēde:

Plenārsēdes secinājumi,

sēžu moderatoru sastādītie kopsavilkumi

17:00

Kokteiļi